Laikam īsti arī vairs nav tādu sabiedrisko rituālu, kuros izskumt savu sūdu - izņemot bēres. Abet savos kaktiņos silta apskāviena vietā var uzmeklēt tādu suportu kā 90° betona leņķis (vai pat trīskāršais 90°, ja ieberžas grīdas kakta puskubā) un tml. Po ļubOMu, cilvēkam vai nu nepiemēroti vai vismaz ļoti izaicinoši apstākļi. Mentālo aizcietējumu sakarā nebaidos minēt, ka vismaz puse, t.i., lielākā daļa cilvēku ir garīgi slima. Jo, nu... jāturas kaut kā. Jo, bļe, risināt sevi nozīmē spert soli atpakaļ, un kurš gan šajā liesajā progresa skrējienā to var atļauties?