Protams, protams, gala beigās vislabāk kļūt pilnīgi autonomam (Jahvem), un uz pilnīgu ķīmisko tīrību esmu tiecies un gadiem ilgi arī ievērojis (līdz cukuram un sālij). Bet, ja mēģina tajā pasaulē mazliet piedalīties, tad daļa to pieredžu var būt nāvējošas, ja pa rokai nepagadās "mākslīgs" pretlīdzeklis. Galīgi nav laimes zeme. Ļauni cilvēki, ļaunas ideoloģijas, slikta ķīmija kopš ieņemšanas, slikta audzināšana, kopienas, jēgas un cerības trūkums/disfunkcija etc. etc. etc. Pirms laika būtu pirmais, kurš teiktu "pajāt, galvenais sakost zobus un bliezt tālāk". Bet, tiklīdz jāpaļaujas uz kaut ko neuzticamu, vairs nav tik vienkārši. Tu to visu labāk par mani zināsi. Teorija un prakse, teorija un prakse...
Kādu dienu būs okej. Pašlaik burtiski runa par izdzīvošanu.