[neviens neuzņemas atbildību par to, ja jūs tiešām šito uztaisāt un ēdat. viss te ir izglītībai un pētniecībai. patented, protekted - riskējiet paši, neko nezinu!]

Izņemam no ledusskapja vakar vārīto pupiņu bļodu (vienalga, vai raibās).
Atrodam divus sīpolus, nomizojam.
Izvelkam ⌀16cm (vai citādāku) emaljēta čuguna panniņu, uzliekam uz pieticīgas gāzes liesmas.
Sagriežam sīpolu tā smalkāk.
Paņemam no skapja olīveļļas pudeli (šoreiz - rafinētās), iegāžam panniņā - cik vajag.
Gāžam pannā sīpolus. Divi sīpoli = pilna panniņa.

Uzliekam uz uguns katlu ar vēlamu daudzumu ūdens. Paņemam no atvilktnes šķēres, no plaukta glāzītes čilli piparu, sagriežam tajā ūdenī! Pieberam timiānu, baziliku, pie velna - arī "saldo papriku".
Fokit.

Pamaisām sīpolus. Turpinām kādreiz pamaisīt, līdz tie karamelizējušies.

Katlā pieberam Himalaju sāli (" ") - pēc vajadzības un tieksmēm.

Sakaramelizējam tos sīpolus, pārbīdām no panniņas uz trauku (piemēram, bļodiņu).
Paņemam no skapja siltajā laikā šķidro agregātstāvokli sasniegušo kokosriekstu tauku/eļļas burku un uzlejam uz mazliet notīrītās panniņas. Daudzums tāds, kā gribas.

Sadabūjam garšvielu kārbu, iegāžam panniņā kurkumu un adžiku. A kas ir? Uzkarsējam, pššš...

Paņemam pupu bļodu, ar roku ieliekam tik, lai nav par maz un lai nav arī, kā saka, par daudz. Bet tas pēc gaumes (ja izliekamies ka šī teritorija vēl nav pamesta).
Pamaisām pupiņas, lēnītēm cepinām.

Uzliekam čaiņiku ar 200ml+ ūdens. Ņemam gunpowder zaļo tēju, aplejam kā parasti.

Paņemam no leckapja ingveru, nošņāpjam šķēlīti, nomizojam (Ķīnā zeme, māmuliņa, mellas indes iznēsāse). Ingvera šķēlīti smalki, smalki sagriežam un saberam uz pupām, lai ņemas! Panniņa darbu turpina, līdz labi.

Katls sācis vārīties. Ņemam mannu, beram klāt! Beram tā, lai pēc iespējas izveidojas viena otra klimpa (virtuālās pupiņas). Neuztraucamies, ja īsti neiznāk. Iegāžam katlā zaļo tēju (nesen iepriekš aplējām, 4min). Apmaisām. Apsedzam katlu ar vāku, ļaujam putrai savārīties. Kad putra maisīšanas procesā izrāda jaušamu viskozitāti, gāžam katlā saceptos sīpolus. Iecilājam, kheh. Pēc brīža uzvelkam glītu virtuves cimdu, ņemam rokā panniņu un iešķūrējam katlā arī pupiņas! Iecilājam vietās.

Uzliekam katlam vāku, atstājam kaut kur virtuvē, uz drošas virsmas (var arī uz plīts, vai ne), līdz saturs jūlija vakara glāsmainajā gaisā sasniedz baudāmu temperatūru - varam tam pretī pavērt balkoniņa durvis.

Nomazgājam panniņu, dēlīti, nazi, bļodiņu, krūzīti, sietiņu, krūzes vāciņu (nē, nopietni, es nepateicu, bet tu tāpat varēji tādu izmantot).

Notinamies un uzliekam pastīties neredzētu Lūija Sīkeja Lūija sēriju (vai citu kko, kas patīk) - pasēžam, pagaidām. Nevar zināt, kas tur iznācis. Dodam sev laiku izbaudīt intrigu!

Gaidām Post Scriptum ar rezultāta aprakstu. Varbūt nolaidīs visu podā un uzliks Friens Only, noslēps kaunu. Katrā gadījumā - gaidām ēdiena nosaukumu!

To be contiuned..? [..hee he he ha Ha HA HAAAaa!!!] whatever..

P. S.
Greit. Tagad man tas būtu kaut kā jāapraksta. Tā, iesim visu to smago paejošā laikmeta gara ceļu, ieliksim Fotō!!!



Tātad, šī barība funkcionē kā pēcgaršas platforma. Patīkami gļotainais citplanētu cietuma receklis ar saviem maigiem glāstiem mīkstina attiecīgo sejas dobumu un ļauj nemanāmi, it kā ar zemes cilvēka skopajai flōrai nepielīdzināmu gremošanas fermentu piesātinātām slienām, pārvērst virumā klaiņojošos stingrelementus pastarpinātā garšas pieredzē, piesūcinot, šķiet, tuvāko kaulu smadzenes ar mēreni asi nešpetnu ceļojumu neparasti tradicionālā aromātu un garšu buķetē, vēstot te par meksikāņu končitām, te - par lietuviešu cepelīnu gaisa uzbrukumu Drēzdenei. Svilums un pieredze iejūtīgi skarbajā masā iedrošina labu apetīti un iedibina jaunu negausības un sāta līdzsvaru, ko paglabāt tumšiem rudens vakariem, kad no sapņu zilās tāles zaļajai tējai vēlas pievienoties šokolādes kekss - vai šokolāde. Bet par to - okhtobrī. Bet tagad - turpinām slidināt rīklē un gaidīt blakusparādības. Gud bai, I OPMA/\A!

Viss, šitas puksts ir pēdējais kaut kas tāds, ar šito pietiek. Gastronomijas blogu slēdzam.

P. P. S.
Jā, vēl tikai nokristīsim. Mēs tikko pagatavojām Ņipro pupiņu mīkstenis. Ja nu kāds Krišāns Barōns interneta ķēķī arhivē savā laikā neatzītas receptes. 2015, sveiciens nākotnei!

P. P. P. S.
Vēls, bet pēc varētu izdzert trīskāršo kafiju un čeinsmoukot, līdz pa kādu galu kaut kas sprāgst ārā. Negribētos specefektus novelt uz nevainīgo mīksteni.