Piekūst riet debesīs
Piekūns skrien debesīs,
Mosties, ārprāts, rīts.
Piekūns skrien debesīs,
Pohas, bāls kā krīts.

Kož ziemā vējš, aukstums sīvs -
Peregars, vai, briesmas,
Josta spiež, kājas rauj,
Basām zirgu skalo.

Ejam uz ceļiem tik daudz,
Vai atradīsi, kur mīst, jo
Varbūt ceļš būs tāls,
Simtnieks saujā izlīs.

Varbūt ceļš būs tāls,
Simts pēc simta blietēs.
Varbūt nespēks nāks,
Vien mēnesi mīkstās sliedēs.

Tur, kur izbeigsim dzert,
Tur būs jāuzvar trauks.
Bailes iesēsties vēl,
Ražo tavs sens draugs.

Piekūns skrien debesīs,
Kost iet brālis, jau krīt.
Ko ziemā vēl atnesīs -
Pērk, ko nu, vēl vienu?