kaimiņš muzikālais
Atkal mēdzu atļaut sev no rīta uzlikt kkādu heviju metālu. Kādreiz tā bija labāk. Galu galā, visi tie centieni justies labāk ir pilnīgi bezjēdzīgi, neļaujot konstatēties, ka tad jau labāk nejusties.
Jā, vot, tikai gandrīz vienmēr par klusu. Tā ir problēma, kas attiecīgo bungģitārmūziku vajā jau izsenis. Reizē jābrīnās, kā neesmu zaudējis dzirdi - laikam maksimālais skaļums austiņām/pleijeriem savulaik bija krietni limitētāks. Vispār, varētu aizrakstīt Mythbusteriem, lai nočeko, ar kādām austiņām/tumbām un kādā skaļumā iespējams pārplēst bungādiņas. Jāinformē jaunie patērētāji.