Tiesības diktē saprāts. Kamēr mēs lietojam valodu un kamēr cilvēki = cilvēki, tikmēr nevienam cilvēkam nav vairāk vai mazāk tiesību nekā man. Tad vai nu es drīkstu nolaupīt cilvēkus, spīdzināt, terorizēt, ieslēgt viņus būrī un tikmēr apzagt viņu īpašumu un tuviniekus, vai arī menti, deputāti, prezidenti, baņķieri un sirdna to visu nedrīkst.
Kārlins, manuprāt, bija pārāk cinisks un pārāk naivs/aplauzies, lai atpazītu pozitīvās realitātes. Tiesību pamats ir privātīpašums - es piederu sev. Ja es piederu sev, tad neviens nedrīkst sadirst manu īpašumu. Bet, ja kāds apgalvo, ka es piederu viņam, tad, pirmkārt, lai viņš to pierāda, otrkārt, lai iet dirst. Protams, vergu sabiedrībā izplatīts mīts, ka "might makes right", bet tas nav saprāta apgalvojums, tā ir iracionalitāte, stulbums, atteikšanās domāt. Un, ja reiz atteikšanās domāt ir realitātes pamats, tad, bļe, piedod, draudziņ, bet, lūdzu, atdod man tos 1000€, kurus, manuprāt, esi man parādā - galu galā, tu man te kaut ko komentē, bet pašsaprotamo tūkstoti samaksājis neesi...
Enīvei, pastudē "natural rights" vai "common law", vai vispār kaut kādu tiesību teoriju, citādi vēl iznāks, ka paša nezināšanas un sūdīgās izglītības (tas nav uzbrauciens - tā ir skumjā sabiedriskās iekārtas konstatācija) dēļ vēl turpini izplatīt verdzības ideju (kura ir krietni vājāk pamatojama par tiesību ideju).