Re: nelieša mentalitāte
Vot - tas ir normāls morālas dabas spriedums - konkrēta, labi zināma situācija, konkrēts vērtējums un samērīgi rīcības varianti.

Tobiš, ja runātu par principu, nevis par konkrēto gadījumu, tad varētu piesaukt simt un vienu veidu, kā runāšana principā var būt kaitīga (apmelošana, krāpšana) un tikpat daudz variantu, kur runāšana nav kaitīga, un izrādītos, ka neliela kaitēšana arī tomēr ir kaitēšana, varbūt būtu jānoskaidro, tieši cik kaitīgai jābūt kaut kādai rīcībai, lai vispār to sāktu ņemt vērā, un tādā garā līdz nejēdzībai. Tobiš, es gribu teikt, ka praksē morāle strādā, bet mēģinājumi to iekļaut kaut kādā teorētiskā (principu) rāmī ne pie kā baigi sakarīga nav noveduši.