Protams, ka katrs ir pārliecināts, ka viņa vērtības ir vispareizākās, un visi pārējie vispār nemāk dzīvot. Tas ir normāli. Arī tas, ka tavs priekštats par manām vērtībām ir stipri atšķirīgs no mana priekštata par manām vērtībām ir normāli. I mean, tu man piedēvē valstismu un klanīšanos priesteriem, es atkal domāju, wtf, no kurienes kaut kas tāds ir izrauts, jo pēc manas saprašanas es esmu pats galvenais, un visiem pārējiem būtu jādara tā kā es gribu, un ja viņi tā nedara, nu paši vainīgi, kad aplauzīsies, tad sapratīs savu kļūdu:D Es savukārt tev piedēvēju totālu pretrunību un nesakarību, un nevaru saprast, kā tu vari vienlaicīgi par pareizām uzskatīt savstarpēji izslēdzošas lietas, bet tajā pat laikā skaidrs, ka tavā galvā tas viss kaut kādā veidā "meiko sensu".