Es pieļauju, ka mūsu izpratne par "lētticību" praksē diezgan pamatīgi atšķiras. Ir gana daudz, manuprāt, elementāru lietu, kurās lētticīgs esi, piemēram, tu. Ar to es nedomāju visu, kas tu esi vai varētu būt, bet gan attieksmi, kura pietiekami lielā mērā izpaužas. Arī tā, protams, var mainīties - nav vajadzības sniegties pēc absolūtiem ad hominemiem.
Tev varētu būt pamats par mani satraukties, ja es vēlētos nodarīt citiem pāri (piemēram, iesaistoties kaut kādās "varas" struktūrās). Es savu viedokli nevienam nekā neuzspiežu - vienkārši piedāvāju iespēju to uzklausīt (vai ignorēt). Citādi - kā, pēc tavām domām, - aizliegt citiem visu, kas mūs pašreiz neinteresē? Tā, lūk, būtu muļķība.