Mhm, jā, mainīt savu pasaules uzskatu ir sāpīgs process. I mean, es esmu skatījies, kā mani radinieki pārbūvē savas pasaules un pārvērtē savas vērtības, un bieži vien esmu atturējies pateikt "kamon, tas ir bullšits, pārbaudi faktus" tīri tāpēc, ka cilvēka rūpīgi būvētā identitāte var sagrūt haosā, un es drīzāk gribu redzēt to cilvēku laimīgu, nevis, mm, "pareizu". (po, piedod, tu neesi mans radinieks:P)

Bet, kur mūsu uzskati atšķiras - es šaubos, ka cilvēki ir fundamentāli atšķirīgi no citiem dzīvniekiem. Jā, mēs esam gudri un labi, bet ko gan mēs zinām par dažādu dzīvnieku ētiku, garīgumu vai ko viņi domā par āboliem? Kā gan mēs varam salīdzināt, ja nezinām? Mēs nevaram ielīst viņiem galvās vai vienkārši pajautāt, varam spriest tikai pēc kaut kādiem novērojumiem, un tā var saprast gauži maz. Ir diezgan droši zināms, ka dažas dzīvnieku sugas spēj apzināties sevi: https://en.wikipedia.org/wiki/Mirror_test, bet kādas ir govju izjūtas klausoties Mocartu - nu figviņu zina. Tobiš, mēs varam visai viegli saskatīt atsķirības starp cilvēku un citu sugu ārējo izskatu un materiālo kultūru (cilvēkiem ir nesalīdzināmi sarežģītāki instrumenti, mājas un ceļi nekā citām sugām), bet kādas ir atšķirības domāšanā - to ir ļoti grūti noskaidrot.

Otra lieta, kur mūsu uzskati atšķiras - ka no hierarhijas var (vajag?) tikt vaļā. Hierarhija ir visur, paskaties, tas pats citētais Šēlers tīrā tekstā nostāda cilvēkus hierarhijā augstāk par dzīvniekiem. Vai, teiksim tu - tajā pašā teikumā, kurā tu apgalvo, ka hierarhija iznīks, tu uzbūvē hierarhiju, kurā sakrāli cilvēki ir labāki nekā profāni. (pat pieņemot, ka ir iespējams atbrīvoties no visiem profānajiem cilvēkiem tā, ka paliek tikai sakrālie, tāpat skaidrs, ka tie tiks uzreiz sadalīti vairāk sakrālos un mazāk sakrālos)
No vienas puses hierarhija nozīmē, ka ir diktatori, pazemotie un apspiestie. No otras puses tā nozīmē, ka ir kosmonauti, sirds ķirurgi, futbola čempioni un meditācijas guru - cilvēki, kas attīsta sevi, jo grib kaut kādā veidā būt labāki par citiem vai paši par sevi. Aizvācot hierarhiju tiek arī aizvākta cilvēka iespēja kļūt labākam (vienalga, labākam rakstniekam vai labākam slepkavniekam). So, beisiklī, tas ko ētisks cilvēks var mēģināt darīt, ir mazināt atšķirību un konfliktu starp hierarhijas abiem galiem, kā arī censties pārkonfigurēt hierarhiju, t.i., ietekmēt to, kādi cilvēki hierarhijā tiek uzskatīti par pārākiem, un kādi par švakākiem, piemēram, kā tu saki: "mūsdienu sabiedrībai nepieciešams vairāk atvērtības, empātijas, cieņas un līdzcietības".