budzītāju esmu laimīgi apgājis jau proporcionāli padaudzus gadučus. cik paretam gadās nākties sevi tā uztramdīt, allažiņ moka ir visai baisa. ja ne tie savādā kārtā parastie vēlie vakari (nights), būtu gudri (veselīgi un patīkami) Celties Ar Zvaigzni. Pēdējos pāris rītus iznācis pamosties ar Viņas ģīmi logā - to nekas īsti nekompensē. tomēr, kā zināms, zilas debesis šajos aukstuma grādos redzamas divas stundas starp vasaras solistīciju un rudeņa partīciju, izkam jālemj paprovēt mosties tuvāk ehvatoram. nu, vai arī jāpieradina schīzemīte. duhknow.