To valsti kā "pirmo" domas ķēdē redzi tu. Es redzu to kā krāpniecību, kurā daži izkrāpj visu tiesības un tad dažas no tām atdod atpakaļ - par mesliem.
Valsts ir arbitrāra - tiesības ir dabiskas. Un, kas vēl interesantāk, ticība "varai" un "valstij" (kas pamatā ir meli ar grāmatvedību) atņem cilvēkiem sirdsapziņu jeb spēju domāt ar savu prātu. Jā, es uzskatu, ka katram pašam jālemj, kā dzīvot un rīkoties, jo es zinu, ka katrs ir spējīgs izvēlēties labāko sev un citiem - ja izvēle netiek sakropļota, bet "varas iestādes" dara tieši to - sakropļo domāšanu ("govern" + "ment" - valdīt prātus), kā rezultātā menti neredz problēmu nošaut nevainīgus cilvēkus, kamēr cilvēkiem ir iracionālas bailes aizstāvēties pašiem.
Bet to var ārstēt - vispirms jāatkratās no meliem un jāierauga realitāte; pēc tam tāda kazuistika, kādu paud savā izbrīnā, kļūst muļķīga, bērnišķīga un absolūti lieka.
Man nav nepieciešamas psihopātu pavēles, lai zinātu, kas es esmu. Tieši otrādi.