"civilizācijas" "privilēģija"
Daudzpadsmit gadus, sākot no 6 gadu vecuma, es pārdevu savu laiku, enerģiju, cerības un izredzes par fiktīviem punktiem. Sliktāk par Super Mario - līdz kādai 5. klasei varēja dabūt tikai 5 punktus. Par laimi vēlāk iegūstamo punktu skaits divkāršojās. Spēle man nepatika, dabūt es neko nedabūju, bet ko gan es varēju darīt - uz kurieni gan es varēju aizbēgt?
Ja es būtu kaut uz pusi tik ļauns un varens kā tie, kas to mašīnu darbina, es arī varētu ieviest punktu sistēmu. Varbūt pamēģināsim? Jūs drīkstat mazgāt manus traukus un iet manā vietā uz veikalu - par to var dabūt piecinieku. Ja nekustīgi sēdēsiet pie manām durvīm pa 40 minūšu posmiem (ar 5-10 minūšu pārtraukumiem starpā) un darīsiet jebko, kas man ienāk prātā, varēsiet dabūt pat līdz 10 punktiem. Taču pēc 12 gadiem būs "eksāmens" - ja jūs nevarēsiet pierādīt, ka visu šo laiku esat mani teicami apkalpojuši un apguvuši katru manu kaprīzi un nesavtīgākos to apmierināšanas veidus, jūs varēsiet kalpot, līdz būsiet iemācījušies, vai arī ar lielu kaunu iet prom no šejienes un rakt savus sūda grāvjus!