Zone 51
Prātam ir aizliegtās zonas - es zinu. Ieeja tajās ir aizliegta, bet tam drīzāk jākalpo tieši par dzinuli atkost un atmaskot nekā par attaisnojumu legālistiskai moralizēšanai.
Cilvēks ir politika - iekšup ne mazāk kā ārup. Miers un saticība zem likuma tirānijas vai brīvība un godaprāts uz savu galvu.
Tās sētas ir savītas jūtas, tie sargi ir apmātas domas, tie torņi ir bailīgas acis, tās ēkas ir tukšas un izmirušas - likumu uztur vairs tikai pēcnācēji, kamēr īstie krāpnieki sen griežas kapā, bezmērķīgi pelnot tavu pazemoto cieņu.
Ielaušanās pamestās telpās nav ielaušanās. Un miroņa iznīcināšana nav slepkavība. Nav likuma pārkāpuma vietā, kur mirušie aprakuši savus mirušos - un vairs nav ne jāseko, ne jāvada.

Pastāvi pie laivas, Sīmani, padomā - varbūt šis pestītājs grib to, ko no tevis slēpj tēvs. Zelts vai asakas - tās nav tavas un nevar turēt tevi par ķīlnieku. Kas tevi biedē? Pret ko tavs skatiens kļūst miglains - un nespēj, un nespēj saskatīt?
Verdzībai ir daudz formu - un tev piedāvātas vismaz divas. Palikt vai iet. Bet noslēpums paliek - un tu paliksi starp šiem dzirnakmeņiem kā laicīga, nīcīga ķīla. Petros?