do what thou wilt shall be the whole of the law
Tā kā viss, ko dara valsts (jebkurš tās pārstāvis), ir likumīgs, tad fakts, ka tevi uz ielas neaplaupa policists vai neizvaro nogribējies darbmācības skolotājs, nozīmē kādu no dažām lietām: vai nu valsts ir daudz vājāka nekā izliekas (tā nespētu praktizēt savu dabu), vai arī tā savas asinis piedzērusies citur (čakarēt tevi šobrīd vnk slinkums - josta spiež), nu, vai arī praktiski jebkurš indivīds ir labāks par valsti. Tas, savukārt, ļauj domāt, ka valsts ir mēģinājums sabojāt cilvēkus abās varas robežas pusēs - valsts darbiniekiem jākļūst aizvien nežēlīgākiem, bet iedzīvotājiem - aizvien gļēvākiem. To sauc par "taisnību" un "atbildību". Valstij ir taisnība, bet tev vnk jāatbild uz un par visu, ko no tevis prasa. Un, kā jau piramīdas struktūra, tā pusi algas izmaksā cerībās iegūt vēl vairāk teikšanas, bet pusi nodokļu ievāc uzticībā, ka valsts atrisinās visas tavas bēdas. Līdz ar to dumpis nav izdevīgs nevienā no varas pusēm - kamēr tās pārstāvošie indivīdi neuzņemas atbildību katrs par sevi. Principā nodevas Faraonam ir grēkatlaide, bet elles nav (tai ir tikai demo versija cietumu (un valsts darba) formā), bet pati valsts ir kārtējā sekta. Bet, nu, būtu es mormonis vai kaut kas tāds, nevarētu piesieties - tikai klusi kremst, ka automātus un autoparku netur manējie, jo šī "varas" ilūzija baro gan vergus gan saimniekus - vienus ar naivām cerībām, otrus - ar ļoti taustāmiem pirmo darba augļiem.