bez kartupeļiem un šķinķīša tu nomirtu. bez zāles tu nenomirtu. pat ja kartupelis iejaucās tavā apziņā kā eksternāls aģents, tad tik un tā mazāk kā zāle.

lielāka brīvība ir tad, kad izmanto mazāk palīglīdzekļus kā tikai pats sevi un savu kailo gribu, lai sasniegto to.

bez efektu un kairinājumu uzslāņojumiem.

protams, tu drīksti eksperimentēt. bet tikai tāpēc, lai saprastu savu kļūdu.
bet tas nav obligāti.

laiks reiz saprast, ka "drogas = brīvība" ir vēl viens patērētājsabiedrības sistēmas klišejiskais ieviesums. kā jau teicu, ļoti daudzi uz to uzķeras. jā, iespējams, reizēm psihedēlija var pavērt ceļu viņpus doors of perception, un tad tu kaut ko saproti. bet pārāk daudzi ļaujas vecajam un slinkajam cilvēkam, un tikai paliek psihedēlisko stimulantu līmenī.

proti, viņi par "patiesību" un "brīvību" maksā ar savu naudu un kailumu, viņi ļauj kaut kam citam ģenerēt brīvību, nevis nodoties salīdzinoši grūtākajam tīrās, nepiesārņotās atbrīvošanās ceļam. tas ir slinkums. viedāks tas, kurš pats to var - bez stimulantiem.