Gribēšana un ciešana
Nevajag gribēt brīnumus. Brīnumu tādā nozīmē nav. Ir brīnumiņi, bet tie pastāv ārpus sistēmām - tāpēc tie ir tik neparasti. Taču darboties iespējams tikai kontroles robežās. Ergo cerība uz brīnumu ir bezatbildība un neiespējamā gaidīšana, kas liek atskārst, ka jādarbojas cieši likumsakarīgā seku pasaulē, pārtiekot no nepiederošiem brīnumiņiem. A ja tos grib piesavināt, tad tiek lauztas eksistences šķautnes, cenšoties tās satuvināt saliecot, kas pazīstams ar nosaukumu "ciešanas". Pieticība beigu beigās ir ļoti ne-reliģisks tikums.