noliegums un sekas
Kas ir "universālā valoda"? Mūzika? Mīlestība? Pff...
Vienīgā visām dzīvajām būtnēm kopīgā valoda ir sāpes. Gandrīz tik bināras un līdz ar to viennozīmīgas kā nāve, tomēr mazliet gradējamākas. Klusu, skaļāk, skaļi, VĒL SKAĻĀK!!!
Var žņaugt, var sist, var durt; var klusējot, var runājot, var tikai ar vārdiem. "Jo citādi nesaprot." Vai negrib saprast. No tā arī karš. Jo saprast ir atvērties, bet ļaut saprast - nolaisties. Dirsā visi tavi tērauda bumbvedēji virs pūkainiem rozā makoņiem!

Cik sūdīgi, ja nav iespējas nesazināties, kad sazināties nav iespējams! Kad pasaule par mazu, kad vajadzību par daudz, kad galvas pilnas ar sapņiem par neiespējamo-nepieciešamo.
Pieņemt realitāti, tās sāpinošo vēstījumu, sakost zobus un atzīt, cik maz īstenībā vajadzīgs - tik vien kā pieņemt šo dzīvi-nāvi.