globanalizācija
Godīgi sakot, neieredzu tulkošanu. Nekas nav tulkojams. Katra valoda ir atsevišķs pasaules skatījums. Un tos pārnest ir tāda pati krāpšanās kā visi tie jau veikalā saplēstie džinsi. Pišnahs.

P. S.
Toties ticu spēkam, kas atraisās, haosam saduroties ar sakārtošanos (piemēram, ar apziņu). Tas paredz, ka vienā upē divreiz nē, un viss vienmēr ir jauns - tulkojums ir oriģināls. Tam maz sakara ar tiešo izpausmi (ja vien runa nav par mašīnvalodu vai citu tamlīdzīgi precīzu, bezpersonisku atskaiti). Un katrs oriģināls labs, kamēr kvalitatīvs (apziņas noslīpēts līdz sakarīgumam - tādam, kurš dod vairāk enerģijas nekā prasa (un arī to spēj ne katrs autors (par piemēru spēju sev kalpot pats))). Tāpēc tulkošana der tikai tik tālu, kamēr tai nav jāpretendē uz neiespējamo. Bet gadījumā, ja neiespējamais sasniegts, tad spēki šķiesti velti un tikpat labi lieliskais darbonis būtu ka labāk uzrakstījis kaut ko pats. Ja reiz var, tad var. Un vispār, ņemot vērā pasaules pārkombinējamo dabu un iedvesmas kustību, viss ir tulkojums - viss ir oriģināls kā pats un banāls tik tālu, cik elementārs. Galu galā arī valodas ķieģelīšiem vienmēr saglabājas funkcija "iemest nahuj logā".