overkill
Ja ekonomiku neiemāca skolā, to apgūst dzīvē - un ķīmiju, un bioloģiju, un fiziku, un visu to. Ekonomika - ex nihilo nihil. Katra darbība prasa enerģiju - fizisku un garīgu (kura arī fiziska). Spēkam nepieciešama atraisāma enerģija - vai inerce (ar tās spēku socioloģiski prognozējamos virzienos šļūc socioloģiski prognozējamais pūlis - vieglāk!) Inerce neapmierina - nevar apmierināt. Var tikai mierināt. Nekas nevar apmierināt - bet spēks ir pats sevis piepildījums, tas liek aizmirst mieru un apmierinātību, un uz melnā nāves universa fona spīd zvaigznes, to gaismā plaukst koki, tajos sarāpjas pērtiķi un elektriķi, un darbina visu to, kas ar spēku uzzīmē dažādību. Mūžīgais nepastāvības apsolījums. Un tam vajag enerģiju. Resursus. Ja ekonomiku neiemāca skolā, to apgūst dzīvē: izgulies; paēd; pasmejies; parunā ar čomiem; paguli vannā; padusmojies; paspēlē ģitāru; sakārto istabu... Ex nihilo nihil. No rokas rokā - dzīve ir žonglēšana. Apziņa ir tikai tik liela, bet pasaule - bezgalīga. Vienmēr tikai uz brīdi aizņemtas rokas vai arī traģēdija: zemē nokrist var viss. Žonglē, kusties, kusties, kusties! Līdzsvars ir brīvība. Kustēšanās - līdzsvara atslēga.
Atpūta ir darbs. Banāli - bet tai darbs seko kā atpūta. Darbu daudz - cik plaša ir entropija. Ir visur roka jāpieliek, lai viss par sūdu nepaliek. Laiks ieelpai.