Paldies par sveicieniem - nepaiet ne diena, kad neiedomājos, ka čoina tak būtu pasērst.

Aberbet bēda ar laikiem, manuprātiņ, ir universāli vienkārši neizbēgama: attiecības vienmēr stāv pāri iesaistītajiem elementiem/indivīdiem. Laiks ir atsevišķā organizēšanās lielākā, spējīgākā aparātā (ne vien laiks - visādīgākās attiecības), kurš tomēr nu jau nepieciešams izdzīvošanai un dzīvošanai. Sit cik gribi, bez tām attiecībām, kuras valda pār mūsu pasaulēm, neiztikt galu galā nekā - tikai bišķiņ un reizēm. Es jau labprāt arī pret telpu protestētu, bet negribas atteikties no miesas.