jeb faktiskā diskusija ir par to, kurā punktā zūd/rodas vajadzība meklēt, piem, nodarboties ar psihoaktīvu introspekciju, tāpēc ka tiem cilvēkiem tas status quo ir tik apmierinošs ka nodarboties ar personīgā es uzšķēršanu un dekonstrukciju caur vielu pieredzi patiešām ir nevajadzīgi un muļķīgi (tipa nevērsi vaļā un nejauksi laukā mašīnas motoru, ja mašīna brauc normāli). tev vnk ir citāds izejas punkts. bet es paldies dievam lielāko daļu sarunas es nedzirdēju, un agresija tur bija jūtama stipri