meditācijas
Kad pieejami šaujamieroči (kā USA), reālu sensu meiko ideja par šāda tipa regulāru meditāciju:

Nosēdi tur savas 5-500 minūtes ar lodi mēlītes spiediena attālumā no smadzenēm un var atrast kkādu saprašanos ar sevi - nospiest vai nenospiest.

Un, mazliet atrauti no konteksta, protams, ka citi nevar būt kvalitatīva motivācija neaiziet. Tā ir tikai vēl viena nasta, no kuras pazust. Citi var palīdzēt tikai tad, ja viņi palīdz, nevis draud. Par laimi otrā pusē nekādi draudi vairs nedarbojas. Pavisam reāli vienalga forever.
Tomēr pretīgi, ka tos dzīvojamos gadus kā stulbi ēzeļi velkamies pakaļ cerībai, ka būs forši vai ka pēc pašnāvības nāks sods, un ņirgājamies gan par sevi, kan dzīvību kopumā. Neliela pašattīrīšanās varētu nākt par labu tai dzīvotgribošajai ģenētikai.
Aj, bet labi... man pat nav pointa. Vnk kopš rīta domāju par to, ka meditācijas stobra galā varētu būt veselīgas.