meditācija
Smēķēšana (kā atsevišķs akts) ir kā redzēt Dievu vai Vectētiņu (man ar tādiem īsti nav pieredzes, tāpēc tik kapitalizēti un anonīmi), vai kaut kādu iebalzamētu Ļeņinu (ja esi padomju patriots). Viņš vnk klusē, kā vienmēr, bezgala garlaicīgs un neieinteresēts, bet tu tā pārlaid skatienu no viena tāluma uz viņa tukšo seju, tad uz kādu citu tālumu... un esi tā nevajadzīgi pieņemts. Biš noenkurojies, paņem to neproduktīvo, bet mierinošo pauzi tās blāvajā bezjēdzībā (kā pasīvā stāvoklī, ne vairs izmisuma dunā), un nokarājies tās piecas minūtes.
Nekam jau tas viss, bet, redz, noder.