dealing with shit n shit
Vēl viena nejēdzīga frāze jeb vārds, ko cilvēki lieto: "Nomierinies!" Viskrutāk, ja to izkliedz. NOMIERINIES!!! Bļe.
Kad filmās vai irlā kāds to saka (bļauj), bieži vien sprindzinu puslodes un meklēju, kādā veidā tas sevi attaisno. Tipa kā tie cilvēki, kas sit kompju monitorus, jo kaut kur Grīziņkalna bunkuros bremzē serveris. Ouuukei...
Tur jānolīgst zinātniski domājoši briti un kontrolgrupas, bet šķiet - daudz labāka stratēģija būtu bļaut: "Bļēēē, viss ir dirsā!!! Vecīt - JĀĀĀ, mēs mirstam nahuuuuj!" Nu, vai drīzāk tipo: "Eu - a kas noticis?" Tiesa, "kas noticis" parasti nāk komplektā ar "nomierinies". Uz jautājuma brīdi cilvēks jau būs iegājis tādos infernālajos vastorgos, ka atbildei vajag jau divreiz vairāk laika, iejūtības un citu resursu.
Nu, labi, ir tā viena "Nomierinies!" pavadošā tehnika, kas meiko sensu - apskāviens. Tipa kā tādu pogu Karlsonam uz vēdera vnk nospied neapzinātos, ģenētiskos trigerus par tuvību, siltumu, kopību, drošību, un cilvēks var vai nu izraudāties, vai arī vnk atlaist paniku un nočekot plašāko kontekstu. Bet arī tādiem apskāvieniem - uztverē vai nepastarpinātajā lietu kārtībā - bieži piemīt tāda cīņu sporta nežēlība: "Nomierinies! Tu saprati mani? Bļe, atslābsti!". Ej dirst! Izvaro!!! Jū nou...
Bet drošien ir cilvēki, kam tik ļoti patīk nomierināties, ka viņi tikai gaida, kad kāds to ierosinās. "Labi ^_^" - miers un laimīte. Nu, bet tādiem var vnk teikt: "...ķuk!" un tur aiziet "awwww :3".
Nē, nu, man liekas, ka tā gruzīnveidīgo tradīcija šaut vislaik gaisā ir ok. Tikai vajag šaut galvā. Zinkā, pokuj, kkādi sūdi - nesamaksāji par krānu vai aizbrauci dzert ar ieslēgtu gāzes plīti (mājā drošien visi deg un pēdējās ciešanu driskās brēc: "Nositiet to sūda kropli, kurš no dzimšanas tāds daunis, ka pat plīti izslēgt nemāk - sūda kretīns un visi viņa pirksti!"), sāc viss kratīties ārprātā "mirstam, mirstam" un pieskrien Gavrils ar Donatu, Donats uzreiz "Bļāāāāāģ :(((( diiiirsā, veci, kas bija? Bļēēēģ, neizslēdzi? Piiizģēc, dirsā - viss nodegs nahuj, baigie sūdi, fāāāāk..." un vnk iešauj ar bisi Gavrilam ausī (bise vnk ir). Gavrils uz grīdas asinīs, tu viss bauro un rauj matus, māja deg, Donats skrāpē nost seju, tu paņem bisi, vnk šauj tālumā (gan jau kādam taču trāpīs!) un tavā prātā nodeg nahuj viss mikrorajons kopā ar pažarniekiem, un pēkšņi atmaigst saulīte, putniņi uzgriež savu staciju un aiziet normālais čiliņš - aizbrauc izslēgt vai piezvani kkam tur. Nu, vai mošk, jā, hujova, tur, nodzer bēdu vai samaksā, kam kas pēkšņi jāsamaksā, un ej tālāk. Zinkā.
Es nezinu, man liekas - Gavrils piekristu.