Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2013-02-03 14:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
sīnuss
Klusumu pavadošais pīkstiens. Kā šausmeņu durvju čīkstiens, spoka kauciens, slāpēts kliedziens, aizspiestas mutes spiedziens. Līdzenā horizonta tālā un mūžīgā balss. Aiz debess malas slēpjas kaut kas milzīgs un ļauns, svilstoša, brēcoša šausmu masa, tāda kā elle, tāda kā visaptveroša tumsa, neredzamība. Tā tuvojas savādā veidā, tā apvārsni sagrābj aiz aprisēm, sarauj kā segu sev pāri, tev pāri, pār galvu šalc debess puses, un visa zemīte klusē sirdi un dvēseli stindzinošā spalgā spiedziena skavās. Klusums pieaug - pieaug pie galvas, turpat aiz ausīm, pakausī, klausies! Klausies! Klausies! Drīz pasaules neredzamā puse kā saule, kā krītoša bumba svildama ausīs - atver muti, ka nepaliec dulls! Siekalas nevilšus noslīd gar zodu, klēpī, pirkstos, uz grīdas. Zeme debesis aprij, un debesis - tevi. Viens bezgalīgs svilpiens. Pīkstiens. Tonis. Viss noskaņots. Sākas!


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]po
2013-02-03 16:09 (saite)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?