Kā tu jūties?
Viss jau patiesībā ir par ķermeni. Tas "kā tu jūties" un "ko tu gribi" un "kā tev patīk" un "kur tu ej", tas viss ir par to, kā tev jūtas ķermenis, ko viņš grib vai ir dabūjis.
Kad tu esi sīks, tev gribas skriet, un tu vnk LOLOL - reku tas tas tas, reku tas, reku reku, skaties!
un tad tev gribas kauties, un tu vnk - OHOHOO, man ir taisnība, pimpi, izejam ārā - Jaunais Laiks ir priekš dauņiem!
un tad tev gribas dejot un tu pērc jocīgas lustras un skaties uz sakrāsotām meitenēm un smejies par mēmo kino - dažādās nozīmēs
un tad tev gribas apsēsties - un tu skaties seriālus, un tev garšo alus, tu piezvani mammai, velcies nomazgāt traukus
un tad tev gribas vēlreiz elpot bez sēkoņas - un tu iestājies par pasaules mieru, par drošiem apstākļiem skolās, par jauniem aizliegumiem masu medijos un par Liktensdārza izveidi
un tad tu gribi, lai vienreiz pārstāj sāpēt - un tu uzstāj, ka sabiedrību būtu iespējams mainīt, ja vien amputētu zināmus valsts orgānus, un vispār - tagad visi tik nepateicīgi, tu tikai raujies un raujies, bet beigās paliec viens pats ar savu aizvainojumu
un tad, jā, nu, tad tu vnk sāc dzert visas tabletes un vairs nespēj atkost visus tos atšķirīgos signālus ķermenī, un tev patīk bērni, bet tu ienīsti strazdus, pensija ir ok, bet pa televīziju sūds, izņemot to vienu diktorīti - tāda kā mūsu Sarmīte, kurai vīrs, pidarass, ar vīriešiem sāka pisties, maukas gabals, ne tāds kā mans Ēvalds, stiprs, izturīgs vīrs, īstens ozols, kā tēvs, kurš bērnībā māti saturēja, kad Elita nositās ar cementa maisītāju etc.
un tad tu nomirsti. vēl tad pa vidu ir agonija ar visu nepieciešamo materiālu katra personīgās elles apģērbšanai ar savu mirstošo miesu.
tā. nav nekādas baigās mistērijas. a transhumānisms būtu daudz sekmīgāka programma, ja tās pirmā savienošanās ar biorobotiskām ierīcēm būtu anāla.