True
Bērnībā uz Nintendo (Zilitona (UFO)) bija tāda spēle, kur bija "boss": milzīgs pazemes skelets, kurš no kaut kāda akmens balkona virs līķu bedres spēlētāja varonim nikni vemj virsū pretīgu zampu. Beidzot es to skeletu pilnībā saprotu.

Spēli neizdevās sagugļot (es tak neko neatceros), bet atradu :


Skatoties uz šo "laimi kastē", uzdevu sev [retorisku] jautājumu: vai gan es kādreiz neesmu bijis laimīgs? Un tikpat retoriski sev atbildēju: Nē!
Tā pat nebija mana konsole. Toties tiku vainots tās salaušanā. So it goes.
Tagad varētu kasti ar naudu un narkotikām. Nekā cita jau nav. Kaut kā tas tukšums jāaizbāž. Ak, skelet, skelet...