:)
ka viss brūk visiem - un nav nekādas apdrošināšanas, nekādas glābšanas, nekādas cerības - tik vien kā nazi pie rīkles turoša mīlestība.

pat ne nazi turoša mīlestība, brīžiem pietiek ar kailo eksistenci vai dzīvību, kas pieliek stobru pie deniņiem un saka, ej uz priekšu, pat ja negribās - nu pietiek tam, lai viss bruktu un gāztos kaut kādā bedrē

ai, neko, vnk brīžiem ārā un cilvēkos viss tā riebjās, ka bezjēdzīgu nesvarīgu internetu ziemassvētku egle šķiet daudz siltāka vai vismaz emocionāli/intelekuāli saprotamāka nekā īstās

cheers ar baltvīna glāzi un merry merry christmas or whatever