Es gribētu, lai zvēri runā, lai lido zvaigzne, ja nevar aizmigt.
Lai beidzas pasaule ar dedzinošu krusu, lai izmisums un dzīva uguns atļauj neaizmigt.
Es gribētu, lai tumsa kļūst par miesu, lai viņas melnās acis mani neliek mierā.
Lai sadeg diena, laiks, lai sakūst noturība, saplīst smalkā stikla čaula, noturoša,
Bļeģ, lai nahuj aizmigt var, vienalga - saldā brīnumā vai vardarbīgā slaktiņā no izlēmīgas rokas.