beigas
"Pasaules Gala" idejas samērā plašā izplatība liecina, ka optimisma gars vēl nav miris.
Tīri zinātniskas intereses vadībā varētu pārskaitīt, cik Latvijā ir to, kas tic laimīgajām beigām pēc mazāk nekā diennakts, un cik Kiviča solo albumu nopirkts. Tas gaišums ir kā slow-motion cum-shot pārlaimīgā, smieklu aizgrābtā sejā - acīs atmirdz prožektori, režisors sit plaukstas un skatītājs ar 1000 kadriem sekundē izjūt, cik dziļās konvulsijās Lielās Beigas izrauj no ķermeņa netīrās krellēs mezglotu dzīvi - "tu man rauj dvēseli ārā", tā ir tā rinda, pie kuras pasaulei jāapstājas, kad tu izgaisti, un tavā vietā pār bezizmēra tukšumiem atbalsojas viens mūžīgs Kiviča kliedziens: "Kad tevis nav!!!"