hitting rock bottom
Manas smēķēšanas evolūcija:

1. apzināts ārējs impulss (sajust, ka pasaule eksistē)
2. apzināts sociāls impulss (sajust, ka cilvēki eksistē)
3. apzināts iekšējs impulss (sajust, ka es eksistēju)
4. [šobrīd mana smēķēšana tiecas būt] pauze eksistencē (apturēt neizturamo pasaules, cilvēku un sevis gaitu)

kas nākamais: 5. oglītes dzēšana pret miesu, lai pārvarētu prāta eksistenci? :-/

P. S.
Kaut kam jānotiek ar to "apzinātības" daļu - tai droši vien nāksies pazust.

P. P. S.
Pozitīvākais "iespējamais" scenārijs varētu būt no sērijas "viss ir viens" / "viss ir apziņa", kur vairs nav atšķirības starp ciešanām un neciešanām. Organiska pacietība. Iesaistīta vienaldzība. Noraidījuma pieņemšana. Dzīvošana tieši pirms nāves. Patība kā pilnīga atvērtība. Kaut kādā jaunā kvalitātē. Īstā. Tas viss, protams, sagrauj to drošību, par kuru atbild tā apzinātība. Apzinātība ir pārvērtēta. Bet arī tas vispirms jāapzinās.