bērņuxiem
Sūķīšu-dūķīšu pilsētā rūķītis Tūķītis pamodās
dzirdēt, vai putniņi kokos joprojām sadziedas valodās
bet rūķīša Tūķīša ausīs - kas tad putniņus klausīs?
iemājojušas tauriņu kūnas kā bērni svētkos lied palodās

Rūķītis Tūķītis skatās, kā slēģus ieplētis acis
kur tad pilsētas duna? Kur tad sūķīšu tracis?
izknosās zaļganais ķipars, kam mice kā sarkans pipars,
un iziet pilsētas ielā - ko tad kaimiņi sacīs?

Un ielās neviena nav. Un debesīs vienīgi zvaigznes.
Ķērcoši kraukuļu bari virs galvas ādas tupeles aiznes
Ap niekuli pamestas mājas, knābātas, noautas kājas
sūķīšu-dūķīšu pilsētā rūķītim Tūķītim nebūs vairs laimes

Murmulim ieejot šķērsielā, kopš kura laika šeit bailes?
Un kāpēc, kopš pamodos, pārvēršas ilkņos pilsētas smailes?
Ielas izbeidzas nāvē, lietus līdz kalšanai žāvē,
bet noslēpumainā nezināmībā paslēptās vietas stāv kailas.

Rūķītis Tūķītis uzvarējis, dūķītis - uzveicis spēli
muļķītis, sūķītis, vates pūķītis, sauss, ar izkārtu mēli
Ko tad tu gribēji, knariņ, ko vinnēji, kaktusa zariņ?
Pīšļu čupiņa glupiņa, strupiņa, atkoda Bonus līmeni: Elli.