Ārā spīd saule un es sāku nomierināties!
Aizgulējos un par cik man nepatīk kavēt, tad mēģināju kādu sarunāt, lai mani aizved! Divi atkrita, bet trešais tik ļoti nokavējās un tik nepareizi brauca pa visiem sastrēgumiem, nepaklausot mani, ka tur labāk nebraukt! Visu laiku centos skaitīt līdz desmit, bet necik tālu netiku! Un rezultātā no mašīnas izkāpu ar pāršķobītu seju un aiz dusmām trīcošām rokām! Ja būtu braukusi ar tramvaju i to ātrāk būtu bijusi darbā! Vo man mācība!
Rrrrrr...

Mieru tikai mieru, tā teica Karlsons!