???
Gribas raudāt un smieties vienlaicīgi.
Bet asaras nomāc smaidu un sanāk slapjais smaids.
Gribas izplest spārnus un aizlidot.
Aizlidot tur, kur nav naida, pārestības, bet gan saprašanās un mīlestība.
Kur daba ar cilvēku ir viens vesels.
Gribas skaļi kliegt, bet rīkle žņaudzas.
Gribas kājas pret zemi cirst, bet neklausa tās.
Bet vai tam ir vispār kāda nozīme?
Vai kāds to saprast var?
Laikam jau nē to varu tikai es, kaut ļoti negribas!