nu ja ka :) narkoties nav jēgas. bet tur iepriekš Tu domā, ka kaunsu.c. aizliek otrā plānā tādas sirdsuncituiekšu sāpītes? gan jau ta var būt:) man laikam vienkārsi nav gadījies ar tadām ilgi apkārt staigāt. tāda visforšākā sajūta man laikam liekas tā, kad tas mulsums un satraukums ir pārvarēts - taisies kādu uzrunāt, sarksti, domā tekstus utt & tad kad apzinies, ka jau dari, ka jau runā, tas ir OOOO :) nu vai jebko citu saņemties darīt, tas man dikti patīk