Svarīguma sajūta padara labo nepieejamu.
Rādās, ka nedrīkst padarīt sev svarīgu to, kas patīk, citādi ir psc - iestājas sakrāliskais biklums un visi tie mēsli. Sūds par to meiteni! Pofig! Un, kad Tu tā sev pasaki, tad jau var arī ķert aiz rokas un stāstīt kaut ko par izskatīšanos pēc vai par sajaukšanu ar vai par "zažigalki ņetu?" un tā.
Svētais ir tabu.