Atgādina jaunību, kad rušinājāmies pa kolhoza lauku un klāt pienāca kāds viesstrādnieks no tā dēvētajiem "gucuļiem" un gribēja kaut ko zināt.

Bija tādi sezonas ļaudis, kuri uzradās pa vasarām, varbūt pat tiešām gucuļi.

Nujā, un kungs uzsāka sarunu, kā viņam likās, krievu valodā. Vienīgais, ko es no viņa buldurēšanas varēju izlobīt, bija jautājums, vai es runāju krieviski, uz ko man ieniezējās mēle paskaidrot, ka es runāju gan krieviski, bet kādā valodā runā cienītais? Tomēr, būdams pieklājīgs puisēns, kurš atrodas vienkārša laukstrādnieka sabiedrībā, es pieturēju muti, lai pa to neatrautos. Guculim apnika runāt un viņš aizgāja. Ceru, ka viņam viss kārtībā.