Par vienu no kritērijiem, jā, iespējams, ka tādu, kurš ir nozīmīgāks nodarbinātu sieviešu, bet mazāk - nodarbinātu vīriešu starpā; taču tieši, domājams tikpat "ne reti" un "bieži" esmu sastapusi vīriešus, kuriem ir svarīgi "kā man tur patīk" un "vai darba saturs atbilst manām ekspektācijām par izaugsmi, piepildījumu, attīstību". Bet ko gan es zinu, esmu viena no kastrētājām-darba devējām himērām, droši vien ar viegli iztēlojamu uztveres defektu šai sakarā.

Vispār uzcepos, jo nupat esmu beigusi intervēt 56 kandidātus vienai vakantai pozīcijai un šādi rudzīšiski vispārinājumi un stereotipējumi šodien šķiet pavisam švaki paciešami un pārbaltiem diegiem šūti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, neviena pētījuma man pa rokai, protams, nav. Arī tikvien, cik kaut kāda pieredze n darba kolektīvos un plašs paziņu loks, aiz kā varu mēģināt teikt, ka, iespējams, pavisam bez seguma konkrētais Rudzīša apgalvojums nav, ja izmet ārā visus šitos "sievietes vieta ir pie pavarda, jo viņai mazākas pēdas", bet atstāj tikai kodolu par motivāciju un fišku darba vietā:))

(Reply to this) (Parent)