Comments: |
Piekrītu. Trīsdesmit gadu vecumā cilvēks, tinkš, visu saprot, Kā Lietas Stāv un Kā Vajag Dzīvot un tā arī dzīvo. Es, piemēram, esmu sapratis un Cibā esmu tikai tāpēc, lai mācītu citus dzīvot. PS Ļoti aizkustināja tas par "pieaugušiem", kas sākas pāri 30 gadiem. Pieaudzis sākas no 18. Bet acīmredzot skaudri cenšas attaisnot pats savu klātbūtni cibā, sakot, eh, mēs, agrīnie divdesmitgadnieki, jau vispār esam kaut kādi sīči, kas drīkst pa cibu dzīvoties. Tas, ka mēs līdz divdesmit nespējam pieaugt, piepeši nav vis trūkums, bet gan priekšrocība, kas ļauj izteikties cibā. Ha!
tātad gadaskaitļu maiņa ir kaut kas tikpat kardināls kā cilmes šūnu operācija, asiņu pārliešana vai smadzeņu pārstādīšana?
Bet kā gan citādi.
Ja mēs te runājam, kas ir smieklīgi, tad šitas tik tiešām ir smieklīgi. Mēs ņemam kaut kādu pavisam no gaisa parautu skaitli -- tāpēc, ka mums rokām ir 10 pirksti, mēs visas lietas skaitām pa desmit. Un tāpēc mums šķiet, ka tajās apaļajās jubilejās -- teiksim, trīsdesmit -- piepeši lietas kaut kā tā pilnīgi izmainās, divdesmit something gadu vecumā varēji lietas nesaprast, trīsdesmit gados -- hops, bērnus, ģimeni, vāries pats savā sulā pašpietiekams un nebāz degunu internetos.
Man, piemēram, tās stabilās ilgtermiņa attiecības (labi, bez bērniem, bet tas ir drusciņ cits pārrunu tēmats) bija jau divdesmit something gadu vecumā. In fact, es tik agri sāku, ka trīsdesmit viena gada vecumā jau paguvu izšķirties. Acīmredzot es vienkārši attīstījos ātrāk.
ūja, ūja, man gan liekas, ka izšķirties pēc ilggadējām attiecībām ir maz saistības ar agru attīstību. tas vienkārši kā kuram sagadās (tikties, samīlēties, sadzīvot un nepieciešamības gadījumā šķirties). var pat gadīties, ka attīstība notiek pēc kopdzīves uzsākšanas - tb vispirms satiekās & samīlās (tikai nav ieteicams ofic dzmdēt šajā fāzē, ja?) un pēc tam tikai attīstās un saprot, ka nav pa ceļam. un tad nu šķirās. that's life!
Iepr. komentu likt tagos irony.
Starp citu, asiņu pārliešana nav nekas kardināls, vari man ticēt.
Man, vērojot dažus jauniešus, rodas iespaids, ka visu zina un par visu ir negrozāms viedoklis apmēram 18 gadu vecumā. Vēlāk par daudzko jau sāk piezgties šaubas, kaut gan daži eksemplāri jauneklīgu prātu saglabā ļoti ilgi ;-) | |