|
[Jul. 8th, 2012|12:41 am] |
|
|
|
Comments: |
Bet kā gan citādi.
Ja mēs te runājam, kas ir smieklīgi, tad šitas tik tiešām ir smieklīgi. Mēs ņemam kaut kādu pavisam no gaisa parautu skaitli -- tāpēc, ka mums rokām ir 10 pirksti, mēs visas lietas skaitām pa desmit. Un tāpēc mums šķiet, ka tajās apaļajās jubilejās -- teiksim, trīsdesmit -- piepeši lietas kaut kā tā pilnīgi izmainās, divdesmit something gadu vecumā varēji lietas nesaprast, trīsdesmit gados -- hops, bērnus, ģimeni, vāries pats savā sulā pašpietiekams un nebāz degunu internetos.
Man, piemēram, tās stabilās ilgtermiņa attiecības (labi, bez bērniem, bet tas ir drusciņ cits pārrunu tēmats) bija jau divdesmit something gadu vecumā. In fact, es tik agri sāku, ka trīsdesmit viena gada vecumā jau paguvu izšķirties. Acīmredzot es vienkārši attīstījos ātrāk.
ūja, ūja, man gan liekas, ka izšķirties pēc ilggadējām attiecībām ir maz saistības ar agru attīstību. tas vienkārši kā kuram sagadās (tikties, samīlēties, sadzīvot un nepieciešamības gadījumā šķirties). var pat gadīties, ka attīstība notiek pēc kopdzīves uzsākšanas - tb vispirms satiekās & samīlās (tikai nav ieteicams ofic dzmdēt šajā fāzē, ja?) un pēc tam tikai attīstās un saprot, ka nav pa ceļam. un tad nu šķirās. that's life!
Iepr. komentu likt tagos irony. | |