Mūsdienu teļkopju attieksme pret dilemmām ir skaidra un noteikta. Standarta morāles principi – aizliegums zagt, slepkavot vai būt vardarbīgam – ir attiecināmi tikai tad, kad tas ir izdevīgi teļkopjiem un nosodāmi par šādām lietām ir tikai liberasti, bezdievji un citi teļkopjiem naidīgu spēku pārstāvji, uz kuriem ikdienā mest šaubu ēnu ir katra teļkopja pienākums.

No otras puses, teļkopis ļoti vēlas izvairīties no neizbēgamajiem ikdienas pārmetumiem nekonsekvencē un liekulībā, kas ilustrē faktu, ka teļkopības attīstības vārdā kaut ko nākas upurēt. Teļkopju gadījumā tā ir ienaidnieku ticība teļkopju morālei un intelektuālajam godīgumam, bet šaubas šajā gadījumā neko nedod - tās tikai novestu pie tā, ka teļkopību sāktu apšaubīt arī šaubīgie, kuri vēl nav kļuvuši par tās ienaidniekiem un tās kliedēt var vienīgi patiesa ticība teļkopībai, kā vienīgajam pareizajam Tā Kunga svētītajam ceļam.

Teļkopības morāles spēks, atšķirībā no tās ienaidniekiem, slēpjas vienkāršībā, kas uzpaužas koncentrētībā uz nosprausto mērķi un neizvēlīgumu tā sasniegšanas līdzekļu izvēlē. Morāle un ētika it kā norāda uz izsmalcinātību, taču šī izsmalcinātība, kā redzējām, ir caur un cauri neefektīva. Tas, kas ir vienkāršs un efektīvs, ir labāks par to, kas ir sarežģīts un neefektīvs.