braukšanas prieki
Krasta iela pēcpusdienā ir kā kolektīva virves deja. Visi mauc, cik tik vien var, maina joslas... Dinamiski vispār, ja neņem vērā, ka par pagirezieniem daži ir aizmirsuši, laikam pārāk ilgi pa pasuales jūrām kuģots. Tāpat nēsājas smagie, kuru tur, kā vienmēr, netrūkst. Tam visam pa vidu arī es, joņoju reizē ar citiem, nopriecājos par katru gruzoviku, kuru izdodas laimīgi apmanevrēt :) Un vienmēr, kad tuvojas luksafors vai sākas sastrēgums, man nesaprotamā veidā izdodas ieslīdēt tieši tās rindas galā, kurā kāds ir noslāpis, avarējis, u.t.t. Fenomenāla spēja, tā teikt.
Vēl man ir jauna nodarbe. Ja krustojumā izdodas nostāties pirmajai un blakus joslā ir kāda blondīne pie kārtējā pagalam glaunā braucamā stūres - diezgan baudāmi parasti sanāk uzspolēt, tā, ka pat daža lēdija ar savu sporta auto aprij mana izpūtēja dūmus. Morāle - nav māksla ātri braukt ar spožu mašīnu, bet gan veikli rīkoties pie pavisam parastas stūres un pedāļiem :)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: