Ir novilcināts viss, ko vien varēja novilcināt un nokavēts viss, ko vien varēja.
Pārkāpti visi termiņi, normas un robežas. Viss sad*****...
Gulēju līdz pusdienslaikam, pa vidam vēl paspēju noskatīties izcili muļķīgo "Ķēniņa Zālamana raktuves". Ooo, re - cik tālu var novest pilnīgā vienaldzība!
Un tagad sēžu pie datora. Un tā vietā, lai drudžaini vēl mēģinātu k.ko glābt, skatos, kā ārā satumst.
K.kā forši šodien skatīties uz sevi loga atspulgā (ja ārā ir tumšs, bet telpā - gaisma, tad stiklā atspulgs ir ļoti skaidrs). Atspulgā šodien izskatos skaista.
Nu, godīgi! Reti tā, bet šodien pašai prieks.