Tallina ir skaista un tumsā mirdzoša pilsēta. Eiropeiskāka nekā Rīga - tā man šķita sākumā un šķiet vēl joprojām. Labi, ka nepiekritu piedāvājumam paviesoties kādā no mikrorajoniem - ilūzijas saglabājās. So - apsolu sev pie iespējas pa Tallinas nomali neblandīties :)
Ielu, māju un visi citi viņu valodas vārdi&nosaukumi gan ir vnk pornogrāfiski!

Mans mazais, mīļais Daniels Pettersons izaudzis jau riktīgi liels. Un, atvadoties, pirmo reizi mūžā ne tikai pamāja ar rociņu, bet atvēra mazo mutīti un pateica attā! Tieši man!!!

Tallinā dzīvojošies latvieši ir viesmīlīgi, mīlīgi un visādi citādi jauki. Dziļos apcrējumos neielaižoties - tā kūka bija garšīga.
Bet tā tēja bija maģiska. Īpaša.
Jasmīnu, bet - tā ka pa īsto :) To es tik ātri neaizmirsīšu.

Vēl viens solījums - ķilavu picu es neēdīšu vairs nekad mūžā.

Un ar tik lieliem māksliniekiem vairs nekad kopā nedzeršu, citādi man, busiņā traucoties cauri naksnīgajai Igaunijai, cenšas mācīt spēlēt kokli (praktiski trenējoties), kas nav pārāk piemērota darbība šādiem apstākļiem.
Vēl nav patīkami, ka blakus sēdošais baksta ar elkoni krūtīs, jo viņam liekas, ka spēlēt vijoli tagad ir pašā laikā. Es tumsā klusi smējos.

Tur bija sniegs. Mums nav.

Tagad man atkal ir mūsu lielā, skaistā Doma baznīca aiz loga un kabinets ar labo akustiku. Un es sēžu un skaļi dziedu cm... Lūdzu nevīpsnāt :)