"Sapņos ar vaļējām acīm es redzu Kristiānijas suņus, un tad man ir jāiet uz tīreli salasīt malduguņus. Pārnest tos visus mājās un ieslodzīt sprostos, lai var droši pa ielām staigāt, līdz kamēr saulīte mostas."

Biedri, saglabājiet mieru - šis nav nedz afekts, ne ārprāts.
Kā jau var noprast - ir klāt kārtējais lauzējs. Tiem, kas tomēr nesaprata - "lomkas".
Vajadzētu tos malduguņus (cik piemērots apzīmējums manai situācijai) ieslodzīt vienreiz par visām reizēm, bet nesanāk. Jā, jā, Up - dura ja, ženšina :)
Bet tā ir - pienāk brīdis, kad pat ar vaļējām acīm (tb, skaidru saprātu) aptver, ka alkas vēl ir dzīvas (patētiski, ja?). Tik minimālu piepūli tas prasīja...
Bļaģ, un šito es rakstu pēc tāda rīta un vakara kā šī 7diena (man vēl ir 7diena!). 23.datums ... Maita es esmu. Un tādām saulītes vis nemostas :P

P.S. Tās iekavas laikam - dialogs ar sevi
P.P.S. Nu, goda vārds - ne afekts, ne ārprāts :)