kad jau, tad jau
Vēl es vakar uzvārīju pirmo soļanku savā mūžā. Vislielākajā katlā, kāds mājās ir. Šī iemesla dēļ es biju īpaši laimīga, kad izrādījās - garšīga sanākusi. Vismaz Ervīns teica, ka tik labu līdz šim nekur neesot ēdis (lūdzu ņemt vērā, ka viņš sevi uzskata par soļanku speciālistu). Man pašai arī garšoja. Un garšo vēl joprojām! Jo to toveri mēs - labi ja - līdz nākam4dienai tukšu dabūsim (labi, labi, tā es saku/domāju vienmēr, bet tas nekad nepiepildās, jo lielāks kalts, jo ātrāk izēdas).