Es TĀ gaidīju, kad kāds pieminēs to filmu ;)))))
Bet, ja nopietni, tad tieši tas, ka visa nākotnes prespektīva tev izskatās šāda arī ir tas (manuprāt) skumjais, skumjais fakts. Jo šādā virzienā domājošs cilvēks (manuprāt) savā būtībā vai nu galīgi blefo, vai ir dziļi nelaimīgs... Tb, ka viss tiešām IR cenu/mārketinga jautājums. Nu nedarboajs uz mani tavs mārketings. Jā, varbūt es kļūšu resna un varbūt viņam būs tā pusmūža krīze, bet tikpat labi - ej un pastāsti kādai (prātā veselai) mātei, ka viņa varētu savu dēlu/meitu kādam atdot (vai iedot izmantot), jo tāpat jau iespējams, ka bērns pēc laika kļūs pastāvīgs, pasūtīs dirst un aizies, a viņa muļķe būs atteikusies no miljona.
Man šķiet, tu pārāk daudz teoretizē & velc paralēles starp savu specifisko profesionālo pieredzi un cilvēcīguma, jūtu pasauli (varbūt, tavuprāt, tādas nemaz nav?), tāpēc jau gandrīz katrā nākamajā komentā raksti par peidāvājumu/pieprasījumu/mārketingu/etc. Atvaļinājumā neesi sen bijis? :)