Nu redz, pietrūka Tevis :)!
Gribas Tev par šito tā sirsnīgi pasmaidīt :D.. es Tavas aprakstītās sajūtas atpazinu. Atceros to pašu sajūtu - svešu cilvēku tuvumu un pretīgumu pret to īpaši izteiktu, kad agrāk kā minimums reizi gadā izbraucu uz sacensībām ārpus valsts, ārpus Baltijas valstīm.. un tad tu tāds starp savējiem plecu pie pleca, gandrīz zobs pret zobu nodzīvojies divas trīs nedēļas, tanī brīdī šķietami apnikušiem cilvēkiem(bet tikai mazlietiņ) un vienā dienā ierodies Rīgā pret paša gribu, ērtības labad izmanto sabiedrisko un tieši šitās sajūtas - pretīgi, ka kāds svešs pietuvojas tuvāk par pieņemtajiem intīmajiem pieklājības 15cm..
un vēl.. kā es pirms 2gadiem sapratu, ka dzīvošana pilsētas dzīvoklī nav priekš manis - es neraujos vairs prom no mammas citur īrēties.. gan jau pagūs..citur jā, tikai ne pilsētā, pagaidām ne..