Meža zvēri *
Laacis bija sjausmiigs, milziigaam kjepaam, netiiriigs dziivnieks. Bet
labestiigaaka par vinju mezjaa neviena nebija. Bet zveeri redzeeja tikai
vinja izskatu, par ko laacis sjausmiigi dusmojaas, kjeera vinjus un
spaardiija ar kaajaam. Par to zveeri vinju nemiileeja. Kaut arii vinjs
bija ljoti labsirdiigs un jautrs. Vinjam patika jokot. Sjo joku delj
zveeri vinju neieredzeeja un sita. Jaa, gruuti buut labestiigam un
jautram. Vilks arii bija sjausmiigs un netiiriigs. Un veel vinjs bija
ljauns un netiiriigs. Bet zveeri vinju neieniida un nesita. Tapeec, ka
vilks nomira veel mazinjs buudams. Tapeec, ka laacis piedzima agraak, veel
pirms vilka. Jaa, labi, kad labais uzvar ljauno.

Zakjis arii bija ljauns un cietsirdiigs. Un netiiriigs. Un bailiigs.
Nelietiibas zakjis gan nevienam netaisiija. Tapeec, ka baidiijaas.
Vienalga vinju regulaari sita. Tapeec, ka ljaunums nedriikst palikt
nesodiits.

Dzenis bija ljauns un cietsirdiigs. Zveerus vinjs nesita tapeec, ka vinjam
nebija roku. Vinjs visas dusmas izgaaza uz kokiem. Vinju nesita - nevareja
aizsniegt. Vinju nobeidza nogaazies koks. Runaaja, ka taa esot bijusi
atriebiiba. Peec sjii gadiijuma veselu meenesi zveeri baidiijaas cjuraat
uz kokiem. Vinji cjuraaja uz zakja. Zakjis saauksteejaas un nomira. Visiem
bija skaidrs, ka vainiigs dzenis. Bet vinju neaiztika, par cik nevareeja
izvilkt no koka apaksjas. Jaa, ljaunums reizeem paliek nesodiits.

Kurmis bija mazinjs un akls. Vinjs nebija ljauns. Vinjs vienkarsji labi
dariija savu darbu. Vinjs bija tas, kurjs raka zem taa koka, kurjs veelaak
nosita dzeni. Par to neviens neuzzinaaja un tapeec vinju arii nepiekaava.
Kurmi vispaar sita reti, biezjaak baidiija. Bet vinju nobiedeet bija
gruuti, jo vinjs bija akls un neredzeeja, ka vinju baida. Kad neizdevaas
kurmi nobiedeet zveeri dusmojaas un sita laaci. Tapeec, ka bija niknums.
Vienreiz arii laacis gribeeja nobiedeet kurmi, bet kurmis nenobijaas, jo
laacis bija vinju nositis. Netisjaam. Vienkaarsji laacis bija ljoti
neveikls. Zveeri par to vinju ljoti pamatiigi piekaava. Neskatoties uz to,
ka laacis atzinaas, ka bija tikai jokojis. Slikti, kad tavus jokus
nesaprot.

Lapsa bija ljoti viltiiga. Vinja jebkuru vareeja apmuljkjot. Kad vinjai
tas izdevaas, vinju nesita. Bet reizeem vinjai neveicaas un tad vinju
sita. Sita visi mezja iemiitnieki. Un sjaadosgadiijumos vinja nevareeja
nevienu apmaaniit. Gruuti maaniities, kad tevi sit. Vienreiz vinju sita
liidz naavei. Meliem iisas kaajas.

Kuilis bija liels, speeciigs un briesmiigs. No vinja baidiijaas. Tapeec
vinju sita tikai baraa, kad bija visi kopaa pret vinju vienu. Vai arii
vienkaarsji meta vinjam ar akmenjiem. Kuilim tas ljoti nepatika. Tapeec
vinjs vienu nakti nosleepa visus akmenjus mezjaa.Par to vinju mezjoniigi
piekaava. Vairaak kuilis akmenjus nesleepa. Patiesiibaa teica - neneesaa
akmeni azotee.

Aazis bij ne labs, ne ljauns. Vinjs vienkaarsji bija aazis. Vinjs bleeja.
Un vinjam baidiijaas sist. Bet ar savu bleesjanu vinjs visiem apnika.
Tapeec vinju nosita. Jo savaadaak vinjs buutu nodziivojis liidz sirmam
vecumam. Varbuut. Kad aazis nomira, laacis stipri raudaaja. Tapeec, ka
klusiibaa miileeja aazi. Miilestiiba ir akla. Kaa kurmis.

Eziitis bija mazs un ass. Vinjs durstiijaas. Vinjs nebija ljauns, taada
bija vinja daba. Tapeec vinjam sita pa veederu. Eziitim tas nepatika un
vinjs noskuva savas adatinjs. Pec tam vinju sita taapat kaa citus. Gruuti
buut taadam, kaa visi..

Sesks bij gandriiz kaa zakjis. Tikai sjausmiigi smirdeeja. Vinjam bija
slikta smaka. Vinju sita tikai celofaana maisaa. Tad smaka bija nedaudz
mazaaka. Vienreiz seskam bija dzimumdiena. Vinjs saaicinaaja visus
zveerus, jo bija skops un gribeeja ljoti daudz daavanas. Zveeri vijam
uzdaavinaaja jaunu celofaana maisu un sjausmiigi piekaava. Laikam vinjam
tajaa maisaa nebija gaisa un vinjs tur nosmaka. Taa arii vinju apglabaaja.
Ar visu maisu. Ljoti dziljaa mezjaa. Tapeec, ka beigts sesks smirdeeja
veel vairaak. Atnaaca ljoti dziljaa mezja zveeri un visus ljoti stipri
piekaava. Vinjiem nepatika beigtaa seska smaka. Ar kaiminjiem jaadiivo
mieraa un saticiibaa.

Kaamis arii bija ljoti skops. Un bagaats. Ja vinjs ar savu bagaatiibu
daliitos, varbuut vinju nesistu tik stipri. BET vinjs bija ljoti skops.
Par to vinju briesmiigi sita. Un sjaa kaa taa vinjam naacaas daliities. Un
vinjs sjausmiigi raudaaja. Bagaatie arii raud.

Lauva bija zveeru karalis. Vinjs valdiija mezjaa. Karaljus sist nav briiv.
Taads ir likums. Bet zveeri likumus sen bija aizmirsusji. Zveeri sita
lauvu. Ne par ko. Vienkaarsi taa sjajaa mezjaa bija pienjemts.


* nezinu, no kurienes šitais ir - priekšniece pārsūtīja... Var jau būt, ka pusi Latvijas apceļojis spams, tomēr man likās baigi labs... Kaut kā padomāt lika :)